No ekonomiskiem argumentiem līdz protesta vilnim
(2024–2026)
Latvijas viesmīlības nozare 2026. gadu iesākusi uz jauna saspīlējuma viļņa. Neraugoties uz gadiem ilgām diskusijām un nozares sniegtajiem aprēķiniem, valdības noraidošā attieksme pret PVN samazināšanu ir novedusi pie situācijas, kurā uzņēmēji vairs neredz citu ceļu kā vien atkārtotas protesta akcijas.
Šobrīd nozare atrodas uz izdzīvošanas robežas. Tā kā 2026. gada budžetā PVN samazinājums ēdināšanai netika iekļauts, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) kopā ar partneriem (LVRA un LBA) plāno plašu protesta akciju pie Saeimas 2026. gada septembrī.
Nozares sašutumu pastiprina valdības selektīvā pieeja: kamēr ēdināšana ir atstāta novārtā, no 2026. gada jūlija tiek ieviests 12% PVN pilotprojekts pārtikas pamatproduktiem (maizei, pienam, olām). Jānis Jenzis to raksturo kā “sistēmas kļūdu”: “Mēs redzam, ka valstij ir mehānismi, kā palīdzēt, bet tie tiek lietoti selektīvi, neņemot vērā, ka restorāni ir lielākais darbaspēka nodarbinātājs un tūrisma magnēts.”
Jāņa Jenža viedoklis: “Sistēmas kļūda, nevis uzņēmēju neveiksme” – LRB vadītājs uzsver, ka prestižu restorānu, piemēram, Tails un Barents, slēgšana ir trauksmes signāls visai valstij. Tas pierāda, ka pat augstākā līmeņa serviss nespēj kompensēt nodokļu slogu un pirktspējas kritumu. Janvāris un februāris nozarei ir īpaši smagi – uzņēmēji klusi pārtrauc darbību, jo nespēj segt energoresursu izmaksas nesezonas laikā.
Galvenie argumenti par labu 12% PVN:
- Eksporta potenciāls: Ēdināšana piesaista ārvalstu valūtu, tādēļ nodokļu politikai jābūt konkurētspējīgai ar kaimiņvalstīm un Eiropu (piemēram, Vāciju, kur no 2026. gada ir 7% PVN).
- Ēnu ekonomikas apkarošana: Zemāka likme ļautu uzņēmējiem iziet no “pelēkās zonas” un legalizēt atalgojumu.
- Eiropas Padomes PVN direktīvas argumenti par labu samazinātās PVN likmes piemērošanai ēdināšanas nozarē: augsts darbaspēka ieguldījums, augsta pievienotā vertība gala produktam, ēnu ekonomikas mazināšana
- Ēdināšanas nozarē 90% dalībnieku ir vietējie uzņēmēji, mikro vai mazie uzņēmumi, kas nodrošina darbu sev, ģimenes locekļiem, vēl kādam darbiniekam un pilda tādas sociālās funkcijas, kā studentu un jauniešu nodarbinātība, maz kvalificētu darbinieku iesaistīšana darba tirgū un valsts sociālā budžeta izmaksu atvieglošana.
Pretēji Finanšu ministrijas bažām par budžeta robu, LRB ir iesniegusi aprēķinus, kas pierāda pretējo. Samazināts PVN ļautu pacelt oficiālās algas, kas budžetā ienestu papildu 29 līdz 49 miljonus eiro gadā caur darbaspēka nodokļiem:
- No pavāru algām: +10–16 milj. EUR.
- No viesmīļu algām: +7–13 milj. EUR.
- Papildu ieguvums: Digitālo dzeramnaudu ieviešana (jau ir pilotprojekts) un stingrāka kontrole.
Cīņa par taisnīgu nodokļu politiku nav jauna:
- 2024. gads: Pikets pie Saeimas ar “simbolisko zārku” un vairāk nekā 10 000 parakstu iniciatīva ManaBalss.lv. Lai gan Saeimas komisijas ideju atbalstīja, Finanšu ministrija to bloķēja.
- Kaimiņvalstis: Latvija (PVN 21%) tūrisma ieņēmumos (1,27 mljrd. EUR) būtiski atpaliek no Lietuvas (1,8 mljrd. EUR) un Igaunijas (1,5 mljrd. EUR), kurām ir efektīvāka atbalsta politika vai mārketinga infrastruktūra.
Tā kā konstruktīvs dialogs ir iestrēdzis, LRB gatavosies rudens protestiem. Nozares mērķis ir skaidrs – panākt, lai 12% PVN tiktu iekļauts 2027. gada budžeta rāmī, nodrošinot viesmīlības sektora ilgtspēju.
