Skip to main content

Sabiedriskās ēdināšanas nozares konkurētspējas veicināšanas pasākumi Eiropas Savienības dalībvalstīs

Sabiedriskās ēdināšanas nozares konkurētspējas veicināšanas pasākumi Eiropas Savienības dalībvalstīs

Sabiedriskās ēdināšanas iestāžu konkurētspēju ietekmē dažādi faktori. Būtiskākie no tiem ir valsts ekonomiskie apstākļi, tostarp izmaiņas patērētāju pieprasījumā pēc viesmīlības pakalpojumiem, kā arī automatizācijas un digitālo tehnoloģiju ieviešanas pakāpe uzņēmumos.
Pēdējos gados Eiropas Savienībā (ES) ir ieviesti vairāki atbalsta pasākumi, kas saistīti ar pārtikas rūpniecību un pārtikas un dzērienu nozares konkurētspējas veicināšanu. Šīs iniciatīvas potenciāli varētu uzlabot arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu konkurētspēju, nodrošinot tiem labāku piekļuvi pārtikas izejvielu resursiem.
ES dalībvalstīs ir īstenoti dažādi pasākumi, kas tiešā vai netiešā veidā veicina sabiedriskās ēdināšanas nozares konkurētspējas uzlabošanos. Daudzās ES dalībvalstīs ēdināšanas pakalpojumiem ir noteikta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme salīdzinājumā ar vispārējo nodokļa likmi. Daudzviet PVN likme tika samazināta nolūkā pārvarēt Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz nozari (Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, Horvātijā, Lietuvā, Slovākijā), taču vairākās valstīs (Austrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Spānijā, Somijā, Ungārijā) samazinātā PVN likme kā nozares atbalsta pasākums bija noteikta jau pirms ierobežojumiem, kas stājās spēkā Covid-19 pandēmijas dēļ. Piemēram, Rumānijā PVN likmes samazināšana pat līdz 5 % tika noteikta 2018. gadā kā valdības atbalsta rīks ne vien uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai, bet arī ēnu ekonomikas samazināšanai.
Citi biežāk izmantotie sabiedriskās ēdināšanas nozares atbalsta un konkurētspējas veicināšanas pasākumi ir speciālas valsts finansiālā atbalsta programmas un granti, uzņēmējdarbības telpu nomas maksas atlaides, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu iepirkuma procedūras atvieglošana valsts un pašvaldības iestāžu apkalpošanai. ES dalībvalstīs noteiktu pasākumu specifiskā ietekme uz sabiedrisko ēdināšanu var atšķirties atkarībā no tā, kā nozares atbalsta pasākumi attiecīgajā valstī tiek īstenoti. Piemēram, Igaunijā atbalsts viesmīlības nozarei veicina sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu attīstību un konkurētspēju. Daudzviet viesmīlības nozarei, tostarp ēdināšanas pakalpojumiem, ir noteikta kopēja samazinātā PVN likme (Īrijā, Kiprā, Polijā, Spānijā).
Pēc lietpratēju ieskata, samazinātās PVN likmes noteikšana viesmīlības nozarei ir viens no efektīvākajiem nodarbinātības veicināšanas, patēriņa cenu stabilitātes nodrošināšanas, kā arī investīciju piesaistes un ekonomikas noturības atbalsta pasākumiem, turklāt likmes samazināšanai esot ierobežota ietekme uz valsts budžetu. PVN likmju samazināšana var arī palīdzēt mazināt uzņēmumu maksātnespējas un bankrota gadījumu skaitu, kā arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vienlaikus PVN likmju izmaiņu ietekme uz ēdināšanas nozares konkurētspējas palielināšanos ir atkarīga no specifiskiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem katrā valstī. Atsevišķu valstu pieredze liecina, ka mērķi, kuru dēļ PVN samazināts, piemēram, Covid-19 pandēmijas negatīvās ietekmes novēršana, ne vienmēr tiek sasniegti – šāda pieredze bijusi Austrijā un Bulgārijā.
Dažās valstīs, piemēram, Īrijā, PVN netiek piemērots sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, ja tie tiek sniegti pacientiem slimnīcās, pansionātos, audzēkņiem izglītības iestādēs un citās iestādēs, kur sniedz sabiedriskos pakalpojumus.
Pozitīvas izmaiņas sabiedriskās ēdināšanas nozarē nolūkā stimulēt nodarbinātību, mazināt ēnu ekonomiku un kopumā uzlabot konkurētspēju iespējams sasniegt arī citos veidos, tostarp ar tiešiem fiskālajiem instrumentiem, kā arī netieši – sniedzot pastiprinātu atbalstu ar ēdināšanas pakalpojumiem saistītajiem viesmīlības pakalpojumiem.
Sabiedriskās ēdināšanas nozari ietekmē vispārējās makroekonomiskās pārmaiņas tautsaimniecībā, kas tuvākajos gados būtiski ietekmēs šīs nozares tirgu un uzņēmējdarbības modeļus. Ēdināšanas iestādes, visticamāk, vairs nevarēs paļauties vienīgi uz iedibinātajām saimniekošanas metodēm, un uzņēmējiem ir jābūt gataviem ieviest jauninājumus savas konkurētspējas saglabāšanai un tādējādi attīstīt nozari.

Skatīt visu apskatu (pdf)