Jānis Jenzis / LRB prezidents.
Ēdināšanas nozare pēdējos 6 gados ir saskārusies ar daudziem izaicinājumiem: C19 pandēmija, ģeopolitiskā situācija, tūrisma lēnā atgūšanās un negatīvā bilance attiecībā pret 2019. gadu, augstais nodokļu slogs. Neskatoties uz plaši piemēroto praksi ES ēdināšanas nozarei piemērot samazinātā PVN likmi, Latvijā darbojas pamata likme, kas mazina nozares konkurētspēju un uzņēmumu dzīvotspēju. Daudzi uzņēmumi ir izbeiguši savu darbību, šī tendence ļoti aktuāli iezīmējas tieši pēdējā laikā.
Prezentācija uzskatāmi demonstrē nozares sezonālo raksturu, augstās darbaspēka izmaksas pret apgrozījumu. Arī citur pasaulē nozares vidējais atalgojums ir zemāks, kā ekonomikā kopumā, toties nozare pilda arī sociālas funkcijas, sniedz pirmo darba pieredzi jauniešiem, kā arī darba tirgū iesaista sabiedrības vissneaizsrgātās grupas vienkāršu darbu veikšanai.
Lai arī nozares neto apgrozījums pēdējos gados ir pieaudzis un pārsniedzis 1 miljarda eiro atzīmi, tas noticis uz inflācijas rēķina. Peļņa ir sarukusi un dažkārt uzņēmumiem pat veidojušies zaudējumi.
Nodokļu maksājumi ir pieauguši, stabili aug nomaksāto nodokļu % pret IKP, kas liecina par ēnu ekonomikas mazināšanos, bet arī nesamērīgi augsto nozares nodokļu slogu.
Nodokļu parādi, kopš C19 pandēmijas turpina samazināties, tomēr vēl daudzi uzņēmumi ir parādā valstij un mēģina izdzīvot.
Ēdināšanas pakalpojumu cenas ir augušas lēnāk, kā resursu cenas, piemēram pārtikas un dzērienu, kas liecina par uzņēmumu spēju amortizēt izmaksas, bet tas nav ilgtermiņa risinājums un var novest pie uzņēmumu maksātnespējas.
Pēc SKDS datiem, kopš 2020. gada ir dubultojušās izmaksas par pusdienām ēdināšanas uzņēmumā, kas ir satraucošs signāls. Daudzi vairs nevar atļauties pusdienot ārpus mājas vai darba vietas. Ir samazinājies pusdienotāju skaits un cilvēki apmeklē ēdināšanas uzņēmumus arvien retāk.
Latvijas ēdināšanas nozare konkurences cīņā zaudē Baltijas kaimiņiem, kurās nozare ir finansiāli stiprāka un labāk kapitalizēta.
Arī sarežģīta situācija Latvijas ekonomikā nevieš nākotnes ceribas. IKP izaugsme pamatā balstās uz inflāciju un valsts budžeta tēriņu pieaugumu. Ja ekonomika attīstītos, pavērtos iespējas arī nozares attīstībai.
Nozares analīze pdf fails (Jānis Hermanis LDDK finanšu un nodokļu eksperts)
