Sabiedriskās ēdināšanas iestāžu konkurētspēju ietekmē dažādi faktori. Būtiskākie no tiem ir valsts ekonomiskie apstākļi, tostarp izmaiņas patērētāju pieprasījumā pēc viesmīlības pakalpojumiem, kā arī automatizācijas un digitālo tehnoloģiju ieviešanas pakāpe uzņēmumos.Pēdējos gados Eiropas Savienībā (ES) ir ieviesti vairāki atbalsta pasākumi, kas saistīti ar pārtikas rūpniecību un pārtikas un dzērienu nozares konkurētspējas veicināšanu. Šīs iniciatīvas potenciāli varētu uzlabot arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu konkurētspēju, nodrošinot tiem labāku piekļuvi pārtikas izejvielu...

Nozares pienesums Latvijā: Īpatsvars IKP ~1,5% (kopā ar izmitināšanu ~2%) Darbinieku skaits ~30 tūkstoši Apgrozījums ~1,1 miljards EUR Daļa no pakalpojumu eksporta sadaļā «Braucieni», kura kopējā gada vērtība ~1,3 miljards EUR Nomaksātie nodokļi ~240 milj. EUR (2024.g. dati, bet 2025.gadā jau varētu būtu ~270 milj. EUR) Nozares izaicinājumi: C-19 pandēmijas «mantojums» (novājināts finanšu stāvoklis, zaudēti darbinieki) Karš Ukrainā un ģeopolitiskās situācijas izmaiņas – ārvalstu viesu plūsmas kritums Straujš izmaksu pieaugums, klientu maksātspējas kritums ...

No ekonomiskiem argumentiem līdz protesta vilnim (2024–2026) Latvijas viesmīlības nozare 2026. gadu iesākusi uz jauna saspīlējuma viļņa. Neraugoties uz gadiem ilgām diskusijām un nozares sniegtajiem aprēķiniem, valdības noraidošā attieksme pret PVN samazināšanu ir novedusi pie situācijas, kurā uzņēmēji vairs neredz citu ceļu kā vien atkārtotas protesta akcijas. Šobrīd nozare atrodas uz izdzīvošanas robežas. Tā kā 2026. gada budžetā PVN samazinājums ēdināšanai netika iekļauts, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) kopā ar partneriem (LVRA un LBA) plāno plašu protesta akciju pie Saeimas...

LRB, LVRA un LBA pārstāvji, tiekoties ar uzņēmējiem, vienojušies par kopīgu rīcības plānu. Ja valdība steidzami neieviesīs samazināto PVN likmi ēdināšanai un nesāks konstruktīvu dialogu, nozare šogad septembrī rīkos plašu protesta akciju pie Saeimas. Kamēr citas valstis, piemēram, Vācija, šogad samazināja PVN restorāniem līdz 7%, Latvija joprojām kavējas ar lēmumu pieņemšanu. “Mums ir nepieciešama rīcība šodien, nevis tukši solījumi pirms vēlēšanām,” uzsver LRB vadītājs Jānis Jenzis.

Latvijas Restorānu biedrība laika periodā no no 18.07.2024. līdz 31.12.2029. īsteno projektu “Kultūras un radošo industriju sadarbības tīkls”. Projekta mērķis ir nodrošināt atbalstu Latvijas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem, lai izstrādātu jaunus tūrisma produktus vai pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi veicinot tūrisma nozares eksportspējas pieaugumu un paaugstinot tās konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Lai risinātu darbaspēka trūkumu, LRB sadarbībā ar VIAA un Šveices partneriem uzsāk jaunu, nozarē balstītu profesionālās izglītības modeli. Šogad startēs pilotprojekts, kas apvienos Šveices pieredzi ar moderniem digitāliem rīkiem un praktiskām apmācībām darba vidē.

2024. gada dati rāda, ka Latvija ieņēmumos no ārvalstu tūristiem (1,27 miljardi EUR) ievērojami atpaliek no Igaunijas (1,5 miljardi) un Lietuvas (1,8 miljardi).

Neraugoties uz LIAA noslēgto līgumu ar MICHELIN Guide līdz 2028. gadam, nozari satricinājušas ziņas par prestižu restorānu slēgšanu. Īsā laikā darbību pārtraukuši Tails un Barents. Galvenie iemesli: Tūristu trūkums gada griezumā un zema valsts iedzīvotāju pirktspēja. Neproporcionāli augsts nodokļu slogs. Valsts stratēģijas trūkums viesmīlības kā eksporta nozares atbalstam.

Š.g. 21. janvārī Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LOK un LTRK parakstīja memorandu par jaunu ziedojumu modeli. Iniciatīva aicina ēdinātājus ziedot 10 centus no katras pārdotās kafijas tases jaunatnes sportam un Latvijas Jaunatnes olimpiādei. Pirmie kampaņai jau pievienojušies restorāni: Casa Nostra Riga, Grilbārs House of Light (Rīgā un Jūrmalā) un KWB Street food restaurant (Aizkrauklē), Italissimo, Riviera, Pavāru māja Līgatnē.

Viesmīlības nozare šobrīd atrodas krustcelēs. Kamēr uzņēmēji rāda augstus sociālās atbildības standartus, atbalstot jaunos olimpiešus un modernizējot izglītību, nozares ekonomiskā situācija sasniegusi kritisko robežu.